Viedoklis: Latvijas futbola izlase - vai Stojanoviča galvai jāripo?

Latvijas futbola izlase, jāsaka, ka beidzot ir noslēgusi EURO 2020 kvalifikācijas ciklu. Deviņi zaudējumi un viena uzvara cikla pēdējā spēlē pret Austriju (1:0). Vārtu attiecība bija katastrofāla: 3-27. Visa cikla garumā izlasi vadīja slovēņu/serbu speciālists Slaviša Stojanovičs. Jau sākumā viņš brīdināja komandas fanus, sakot, ka rezultāti neradīsies paši no sevis un uzreiz. Tā patiešām arī bija. Pēc trenera debijas Skopjē pret Ziemeļmaķedonijas izlasi (1:3) vārti netika gūti sešas spēles pēc kārtas. Likās, ka Stojanovičam tās varētu būt arī beigas pie ''vilku'' stūres. Tas tā nenotika, un treneris palika savā amatā.

Slaviša Stojanovičs pēc spēles pret Austriju. Foto: LFF

Pēdējās 3 spēlēs izskatījās, ka Stojanoviča "ziņa" varētu būt nonākusi līdz izlases līdz šim nemotivēto spēlētāju galvām. Sākot no 2. puslaika spēlē pret Izraēlu, beidzot varēja redzēt to, ko fani, kas vēl vispār skatījās "vilku" spēles, bija gaidījuši jau ilgu laiku. Spēlētāju darbībās bija redzama motivācija. Jāsaka, ka nedaudz smieklīgs ir pats fakts, ka futbolistiem nebija motivācijas jau sākumā... Par to citreiz. Izskatījās, ka komandai beidzot ir kāds mērķis - nepalikt bez punktiem kvalifikācijas ciklā. Spēlētāji cīnījās godam. Jau spēlē pret Slovēniju (0:1) vienīgie vārti tika iesisti savos vārtos. Šī spēle parādīja, ka vaina nebūt nav Latvijas izlases spēlētāju meistarībā. Virslīga pavisam noteikti nav sliktākā futbola līga Eiropā, un to šogad parādīja komandu (īpaši "Riga") panākumi Eirokausos. Tā kā Virslīgas komandu spēlētāji veido lielāko daļu no Latvijas izlases sastāva, bija skaidrs, ka velns nav tik melns, kā to mālē.

Cikla kulminācija ironiski pienāca tā pēdējā spēlē pret Austriju. Ņemot vērā iepriekšējās spēles un austriešu nebūt spēcīgāko sastāvu, visi gaidīja loģisko iznākumu: smaga cīņa, kas beidzas ar kārtējo zaudējumu. Tomēr latvieši bija sarūpējuši saviem faniem nelielu pārsteigumu. Jau no pirmajām minūtēm komanda iznāca ar mērķi nezaudēt. Komanda aizsargājās pārliecinoši un izveidoja vairākus vārtu gūšanas momentus, un tas viss kopā deva Mārča Oša vārtus spēles 65. minūtē. Pārsvaru izdevās nosargāt, un jāsaka, ka "vilki" šo uzvaru tiešām bija pelnījuši. Gan man, gan citiem mūsu izlases faniem noteikti patika tā Latvijas izlase, kas bija redzama pēdējās divās ar pusi spēlēs. Ar šādu spēles stilu komandai nav iespējams krist kaunā.

Vai Stojanovičam pēc kopumā briesmīgā cikla būtu jāatkāpjas? Ja jautājiet to man, tad mana atbilde ir viennozīmīgs nē. Cikla sākumā un vidū komanda vēl tikai meklēja veidus, kā izpildīt Slavišas dotos norādījumus, un tas bija iemesls pāris neglītiem zaudējumiem. Kad treneris beidzot iekļuva spēlētāju galvās un spēja motivēt puišus, atšķirības bija acīmredzamas. Katram trenerim ir jādod laiks. Ja Latvijas izlase spēs nākamās spēles spēlēt ar tieši tādu pat atdevi kā pēdējās spēlēs, viss, ko es paredzu, ir pozitīvas pārmaiņas. Ļoti patīkami redzēt, kā Stojanovičs spēj apvienot Latvijas trumpi - spēcīgo aizsardzību ar spēli uzbrukumā. Jā, tas varbūt ir neglīts garo piespēļu un centrējumu futbols, taču ar mūsu garajiem uzbrucējiem šāds spēles stils ir izcili piemērots. Komanda beidzot saprot, ko darīt uzbrukumā, un ja to īsti neparāda rezultāti, tad to noteikti parāda pats spēles ritējums. Novēlēsim veiksmi gan "11 vilkiem", gan barvedim Slavišam!