Šajā nedēļas nogalē Latvijas nacionālā futbola izlase piedzīvoja septīto zaudējumu, septiņās spēlēs Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra ietvaros. Interesanti, ka pozitīvākie rezultāti mums ir bijuši tieši pret Polijas izlasi, kas ir izteikta grupas līdere, bet jautājums - vai šī spēle pret Poliju ir uzlabojums vai tādas pašas šausmas kā visas iepriekšējās sešas spēles?
Roberts Levandovskis, viena no pasaules lielākajām futbola zvaigznēm 11. oktobrī aizvadīja spēli Polijas izlases sastāvā pret Latvijas izlasi. Kāpēc Levandovskis? Tāpēc, ka viņš jau spēles pirmajās minūtēs bija izvirzījis Polijas izlasi vadībā 2:0 un likās, ka spēle tiks noslēgta ar 10:0 Polijas labā. Bet nē, spēle noslēdzās tikai 0:3 par labu Polijas izlasei. Pēc šiem pirmajiem vārtiem spēle izmainījās, it kā jau mūsējie šajā spēlē izpildīja 0 precīzu sitienu pa Vojteka Ščesnija vārtiem, tomēr astoņi sitieni tika izpildīti uz Polijas vārtiem, bet ne vārtu četrstūrī.
Pēc tiem diviem vārtiem, Poļi pirmajā puslaikā izpildīja vienu precīzu sitienu pa vārtiem. Tas jau nozīmēja, ka aizsardzība ir labāka palikusi, varbūt. Otrajā puslaikā poļi guva tikai vienus vārtus, tas pats Levandovskis, interesanti, ka tikai 76. minūtē. Tas arī bija viss šajā spēlē, zaudējām grupas līderei ar rezultātu 0:3, Levandovskis varēja būt priecīgs, uzvara pret bēdīgo Latvijas izlasi 3:0.
Mēs jau arī varam priecāties, ka zaudēts pret tādiem grandiem ar tik mazu rezultātu, jo pirms mēneša zaudējām 0:6 Austrijai, kas nav tik spēcīgs līmenis kā poļu futbols. Zaudējām pirms mēneša, taču arī Ziemeļmaķedonijai ar 0:2 un tie taču ir mūsu tiešākie konkurenti.
Vai šo spēli varam nosaukt par uzlabojumu vai veiksmes spēli? Ja runājam atklāti, tad smieklīgi, ka mums jau vairs nav par ko priecāties, mums ir dziļi vienalga par šo spēli, nav nekāds, baigi labi nospēlējām, vairāk tas izklausītos atkal pazaudējām spēli. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mūsējie septiņās Kvalifikācijas spēlēs ir guvuši vienus vārtus, tos pašus Maķedonijas izlase iesita savos. Ielaiduši esam 24 vārtus (0:3 pret Izraēlu, 0:5 pret Slovēniju, 0:6 pret Austriju).
Kvalifikācijā palikušas trīs spēles ir pret Slovēniju, Izraēlu un Austriju. Kāda iespēja, ka mēs kādā no šīm spēlēm gūsim vārtus, kur nu vēl uzvaru izcīnīsim? Noteikti labākais, uz ko varam cerēt, ir veiksmīgs neizšķirts, bet to pretinieku treneriem noteikti negribētos piedzīvot.
Šis noteikti ir sāpīgākais kvalifikācijas cikls Latvijas futbola vēsturē, šķiet, ka tāds varētu būt Sanmarīno futbola izlases veiksmīgākais starts kvalifikācijas turnīros. Domāju, ka pat žurnālisti ir apjukumā, kad cenšas meklēt pozitīvus aspektus Latvijas futbolam. Laikam jau labākais, uz ko varam cerēt, ir uzvara Nācijas līgas D grupā, kur esam jau nokrituši. Vai arī uz kādu neizšķirtu Pasaules Kausa kvalifikācijā, kas būs nākamais. Turēsim īkšķus par Latvijas futbola izlases nākotni. Kurš īsti ir vainīgs? To varēsim noteikti spriest pēc kvalifikācijas oficiālām beigām, jo neoficiāli tas jau ir beidzies mūsējiem.
Comments