Sirreāli - tikko sākot rakstīt, tieši uzslēdzu NBA TV, kas translēja atkārtojumu Kobes piemiņas spēlei, kur ‘’Lakers'' tikās pret ‘’Blazers''. Tā bija pirmā spēle ‘'Lakers'' Staples centrā kopš traģēdijas. Ilgi domāju vai šis raksts ir vajadzīgs, un cik ļoti tas atbilst mūsu blogam - tam, ko mēs darām, kāda ir mūsu ideoloģija, kas ir sporta žurnālistika. Taču, iespējams, tas ir tieši, kas ir vajadzīgs man, kā lielam basketbola fanam, un, iespējams, arī kādam no jums, kurš vēl ir domās par notiekošo. Jā, es varēju izveidot TOP 5 momentus Kobes karjerā, kā piemiņas rakstu vai kādu cita tipa rakstu, taču izlēmu par labu nedaudz personīga stila rakstam - no manas puses. Raksts būs nedaudz citādāks kā iepriekšējie basketbola raksti. Katram ir savs stāsts - šis ir mans veids kā tiekt ‘’paldies’'.
Vai sākt hronoloģiski? To, ka tviterī atnāca paziņojums par NBA apskatnieka tvītu? Viņa komentārs zem viena no pazīstamākajiem baumu portāliem ASV - ‘'TMZ'' - tvītiem: ‘'Not Kobe’’ (tulk. ''Ne jau Kobe'' ). Pirmā reakcija bija, kā visiem citiem: ‘’Nē, tas ir baumu profils. Tas nav oficiāli apstiprināts… Nevar būt.’' Kad aizvien vairāk un vairāk parādījās ticamāku avotu ziņas, iestājās šoks. ‘’Tiešām?! Nē, nevar būt. Nē. ‘' Ar katru minūti ziņa kļuva reālāka un reālāka, iekšējā sajūta - postošāka’’. Neviens nebija vienaldzīgs. Pat cilvēki, kuri nekad nebija skatījušies basketbolu vai nopietni interesējušies par to, izjuta šo triecienu. ‘’Klau, tu dzirdēji, kas notika ar to basketbolistu?’' dzirdēju daudz apkārt publikā. Šķita, ka tas nav iespējams, jo supercilvēki nemirst.
Nekad neesmu bijis Lakers fans. Neesmu bijis patiešām īsts Kobes fans. Lai cik tas interesanti neizklausītos, visu savu NBA fana karjeru esmu bijis tieši Lakers tiešās konkurentes Clippers fans. Taču sajūta, ka esi zaudējis kādu ļoti tuvu clivēku, lai arī šo cilvēku nekad nebiju saticis, nekad nebiju veidojis tiešo kontaktu, bija ļoti skumja. Kobes basketbola apavi, plakāts pie sienas, stundas, kuras pavadīju skatoties viņa intervijas, viņa spēles stilu un pēc tam imitēt kustības uz laukuma, ir tikai daži saskarmses momenti un priekšmeti, kas veidoja šo tuvības sajūtu. Skumjas arī pastiprināja fakts, ka katastrofā tika zaudētas vēl 8 dzīvības, tai skaitā Kobes vecākā meita Džiana (DžiDži).
Vēl nedēļas pirms avārijas, sociālajos tīklos virmoja video, kur Kobe ar DžiDži apmeklēja ‘'Nets'' mājas spēli, skaidrojot meitai kādu spēles epizodi. Tieši Kobi baskebolā, pēc tam, kad leģendārais spēlētājs lika punktu karjerai NBA, atpakaļ ievilka Džiana. Vienā no intervijām atminos, ka Kobe minēja, ka NBA spēles neskatījās līdz brīdim, kad pirms šīs sezonas Džiana jautāja pēc NBA League Pass. Kopā skatījās spēles, kopā apmeklēja tās un kopā strādāja pie pilnveidošanās basketbola laukumā. Kobe ne vien bija tikai leģendārs basketbola laukumā, bet arī mājās - audzinot savas četras meitas. Iespējams, šajā rakstā nebūtu korekti apspriest Kobes izvarošanas skandālu šī gadsimta pirmajā pusē, taču šis liek manīt - dzīve piedod un dod iespēju atjaunot sevi jaunā gaismā. Šajā gadījumā, pat, ja ziņas par izvarošanu ir aplamas, Kobe spēja audzināt 4 meitas un dot milzīgu pienesumu sieviešu dzīvēs sportā.
Taču ko darīt tālāk? Uzskatu, ka katrs sēro un piemin kādu savā veidā. Turpmākajās dienās arī man tika jautāts - vai es dzirdēju, kas notika? Es atbildēju apstiprinoši - ar smaidu sejā skaidrojot, ko Kobe nozīmēja man, manā dzīvē, kāda bija ietekme uz mani. Un pēc mana komentāra cilvēks, kuram es atvēros par Kobes ietekmi piebilda: ‘’….un tu beigu beigās spēj smaidīt.’' Skaidroju, ka tas ir vienīgais, ko spēju darīt - pieminēt un svinēt (nebaidos lietot šo vardu šajā kontekstā) viņa un citu bojā gājošo lielo un pozitīvo ietekmi šajā pasaulē. Rētām jāļauj sadzīt. Vienmēr mūsu atmiņās. 2.8.24.
T.-
Comments